Sakrālās vietas

Krucifiksi Ludzas novadā

Krucifiksi ir Latgales novada ainavas neatņemama sastāvdaļa, savdabīgs mākslas darbs. Latgalē krucifiksus sāka uzstādīt 18. gadsimtā. To būvēšanas tradīcijas visstraujāk attīstījās 20. gs. 20.-30. gados. Visvecākie krusti, kas saglabājušies cilvēku …

Pasienes Sv. Dominika Romas katoļu baznīca

Baznīca celta 1761. g. savdabīgā poļu baroka stilā ar izcilām arhitektūras un mākslas vērtībām. Pēc pirmās koka baznīcas nodegšanas dievnams sākotnēji būvēts kā dominikāņu klostera baznīca. Baznīca ir maz pārveidota, …

Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīca

Lai stiprinātu katoļticību, poļi 1687. gadā Livonijas ordeņa priekšpilī uzcēla pirmo katoļu baznīcu. 1738. gadā nodegušās baznīcas vietā kanoniķis Abrickis uzcēla lielāko un skaistāko koka baznīcu tā laika Latvijā. Tā …

Karņicku kapela

Eversmuižas grāfu, poļu muižnieku Karņicku dzimtas kapu kapela celta 1738. gadā. Tā ir koka celtne ar konusveida jumtu un krustu virs tās, ar īpatnējas formas logiem, no ārpuses aizveramiem slēģiem, …

Sv. Marijas statuja

Leona Tomašicka 1934. gadā veidotā Sv. Marijas – Māras zemes karalienes statuja. Tās pakāji rotā uzraksts: „Zemes un jūras valdniece, lūdzies par mums!”.

Ludzas Vissvētās Dievmātes aizmigšanas katedrāle

1845. gadā vēlā klasicisma stilā pēc A. Zaharova projekta celtā baznīca rotājas pašā vecpilsētas centrā. Valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis. Noteikti ir vērts redzēt skaisto iekšpuses interjeru un sajust lūgšanu un …

Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca

Draudze ir viena no vecākajām, taču šobrīd skaitliski neliela. Baznīca celta 1864. gadā, vēlāk iebūvētas ērģeles, uzcelts tornis ar zvanu, bet padomju laikā ēka izpostīta, kalpojusi kā graudu noliktava un …

Ludzas vecticībnieku lūgšanu nams

Dievnams celts 1923. gadā, tā koka ēkas arhitektūra un iekārtojums ļoti vienkāršs. Draudze ir neliela, bet cītīgi godā tradīcijas un kopj dievnamu. Apskate tikai no ārpuses.

Pildas Sv. Pētera un Sv. Pāvila katoļu baznīca

Izcils koka arhitektūras piemineklis, viena no lielākajām un skaistākajām koka baznīcām Latgalē ar 2 augstiem torņiem. Pēc pieteikuma.

Vecslabadas (Istras) Kristus Augšāmcelšanās pareizticīgo baznīca

1908. g. celta baznīca – monumentāla akmens celtne krievu stilā ar 6 torņiem, lielākais lauku pareizticīgais dievnams Latvijā. Trīsdesmitajos gados Vecslabadas draudze bija pati lielāka lauku draudze Latvijā. Pēc pieteikuma.

Istras Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca

Istras baznīca ir mūra krustveida celtne ar skārda jumtu, 26 metrus gara un 16 metrus plata. Pamati jaunās mūra baznīcas būvei tika likti 1933. gadā. Bieži mainoties priesteriem, baznīcas celtniecības …

Vecslabadas baznīcas kalna pilskalns

Starp Audzeļu ezeru un Dziļezeru stāv vecā pareizticīgo baznīca. Šī baznīca uzcelta senā pilskalnā (10m), kuru vēl tagad klāj melna mītņu kārta.