Audiogidi Eversmuiža

Ievads un Eversmuižas Sv. Andreja Romas katoļu baznīca

Tavs ceļojums tevi ir atvedis uz Ciblu- vietu ar senu un aizraujošu vēsturi, Gaujas senlejas cienīgu reljefu un latgalisko dzīvesziņu ik katrā solī. Šai pus pamanīsi Latgales pierobežas seno pilskalnu rindas, kas devušas šai vietai spēku, zināmākais un senākais no tiem- Ķīšu kalna pilskalns. Apkaimes krāšņo dabu apjūsmojuši daudzi dzejnieki un tās skaistumu ietērpuši dzejas rindās un dziesmu vārdos. Kā pirmais no objektiem, ko sastapsi savā pastaigā pa Ciblu ir Eversmuizas Sv. Andreja Romas katoļu baznīca. 

Ludzas upe un dziedinātava

Audiostāsts vijas gar vienu no lielākajām un savdabīgākajām Ludzas novada upēm- Ludzas upi. Aizvadīto gadsimtu dokumentos, kas sastādīti krievu valoda, upes nosaukums ir Lža, kas vēlākos laikos vietējo vidū iedzīvojies kā Ilža. Trošu tilts pār Ilžas upi aizved uz mazliet mistisku un parpasaulīgu vietu- Ciblas "Dieva pirkstu" jeb tautā sauktu dziedinātavu. Šis ir dabas veidojums, ko ar gudru ziņu izmantojuši mūsu baltu senči- zintnieki, krīvi, priesteri un gudrie, lai izveidotu vietu, kur cilvēka dvēselei atpūsties un ķermenim attīrīties no ikdienas negācijām un piepildīties ar dabas enerģiju. 

Eversmuižas depozīts un pilskalns- Ciblas Kapu kalns

1910. gadā Zeltiņu ciema tīrumā, kas atrodas Ludzas upes labajā krastā starp Eversmuižu un Ciblas kapu kalnu, tika atrasts depozīts ar vairāk kā 1100 monētām. Šis slēptais dārgumu krājums tika atrasts linu plūkšanas talkas laikā un to nodēvēja par Eversmuižas depozītu. Turpat otrpus Ludzas upei paveras skats uz iespaidīgu meža klātu kalnu. Tas ir Ciblas Kapu kalns- pilskalns, kas mājo Ludzas upes labajā krastā iepretīm Eversmuižai. Nosaukumu pilskalns ieguvis no kapsētas, kas kādreiz atradusies kalna virsotnē. 

Eversmuižas kungu māja un seno laiku sadzīve

Savā stāstījumā esam nonākuši pie Ciblas svarīgākās celtnes- Eversmuižas kungu mājas. Eversmuiža, līdzīgi Šlokenbekas muižai un Rogozinskas muižai Igaunijā pieskaitāma pie Baltijā reti sastopama nocietinātas muižas tipa. Pati muiža domājams tapusi 15.-16. gadsimtā. Šīs pastaigas izskaņā nedaudz lielāku priekšstatu kā dzīvojuši Ciblas iedzīvotāju senči varam gūt no Antona Stripāna vēstules savam mazdēlam un noslēgumā skanīgās folkloras kopas "Iļža" balsis.