Uz Latgales tūrisma asociācijas “Ezerzeme” rīkoto ikgadējo Latgales tūrisma konferenci vēl novembrī Lūznavas muižā pulcējās vairāk nekā 100 reģiona tūrisma nozares profesionāļi, lai atskatītos uz aizvadīto tūrisma sezonu un smeltos jaunas iedvesmojošas idejas tālākajam darbam.
Asociācijas vadītāja Līga Kondrāte, kas vada arī Ludzas novada Tūrisma informācijas centru, sniedza aizvadītās tūrisma sezonas tendenču analīzi, norādot, ka vērojama pozitīva ārvalstu tūristu pieauguma dinamika, diemžēl nedaudz samazinājās pašmāju ceļotāju aktivitāte Latgalē. Mazāk bija arī grupu ekskursiju.
Ceļotāji pa Latgali parasti ceļo 2 – 3 dienas, noteikti ietverot pilsētas. Vispopulārākie pērn bija maršruti ar galamērķi Daugavpilī, Rēzeknē un to apkārtnē, kā ar maršruti pa pierobežu. Statistika liecina, ka samazinājies nakšņotāju skaits laukos. Līga Kondrāte to skaidro šādi: “Ceļotāji vairs neapmetas vienā vietā un neceļo apkārt tai, bet ceļo pa plašāku teritoriju, katrā vietā vien pārnakšņojot, tāpēc izvēlas pārsvarā nakstmītnes blakus objektiem, visbiežāk – pilsētās.”
Ceļotāju grupas labprāt skatās ko jaunu, piemēram Zilupes un Viļakas novadu, kā arī Daugavpils cietoksni, kura TIC apmeklēja 53 tūkstoši tūristu. Par 20% pieauga apmeklētāju skaits muzejos (saistīja jauni muzeji un jaunas kolekcijas), par 26% – dabas objektos. Joprojām tūristus vilina gastronomiskie labumi, interese par kulināro mantojumu nemazinās.
Dabas tūrisma jomā lieliski noder tādi jaunie dabas objekti kā instalācijas Ziemeļlatgalē (Salnavā, Balvos, Viļakā, Rugājos, Baltinavā). Perspektīvi ir veidot labiekārtotas dabas takas, īpaši pilsētu tuvumā, tās atpūtai varētu izmantot pilsētnieki. To pierāda skaitļi par apmeklētāju daudzumu objektos: Rāznas Nacionālajā dabas parka teritorijā – 30 000 ceļotāji, Lielajā Liepu kalna takā ar skatu torni – 12 000, Mākoņkalnā – 10 000 ceļotāju. Veiksmīga bija pērn organizētā Ceļotāju diena, kad Rāznas parkā tika piedāvāts bezmaksas transports un dažādi pasākumi, šādu Ceļotāju dienu turpmāk nolemts rīkot ik gadu jūlijā. Arī ludzānieši aicināti baudīt dažādus dabas objektus, kas atrodas mūsu novada teritorijā. Ludzas TIC iecerējis apmācīt vides gidus, kuri varēs vadīt ekskursijas uz Plisuna akmeni, Kovšu ezeru, Vecslabadas skatu torni, Rundēnu velnu bedrēm u.c., tiesa – līdz dažiem objektiem iepriekš jāsakārto pieejas ceļi.
Līga Kondrāte šādi raksturo ceļotāju: “Galvenie ceļotāji ir ģimenes ar bērniem, draugu un domubiedru pulciņi. Ārzemnieki pārsvarā ceļo divatā, vairāk – seniori. Tā ir pasaules tūrisma tendence, ka tūrists kļūst vecāks. Un seniori pieprasa sev atbilstošu, ērti lietojamu tūrisma produktu – labsajūtas, veselības, dabas un pilsētas tūrisma lietas ar atbilstošu komforta līmeni. Jāatzīst, ka ģimenēm ar bērniem, kas ir būtiska tūristu daļa, Latgalē pietrūkst piemērotu objektu un pat spēļu laukumu pie populāriem tūrisma objektiem – arī Ludzā pie tā būtu jāstrādā, salons “Pelnrušķītes sapnis” šai ziņā ir kā “trāpījums desmitniekā”.”
Diemžēl krasi – par 24% saruka aktīvās atpūtas cienītāju skaits Latgalē, ko varētu skaidrot ar lietainajiem laika apstākļiem un ceļu remontiem. Eiropas un tagad arī Latvijas tūristiem arvien vairāk patīk velotūrisms, jau ir izstrādāti vairāki velomaršruti. Šogad plānots realizēt projektu, lai izpētītu un nomarķētu Eiropas veloceļu, kurš tiks iekļauts Eiropas velotīklā. Tādejādi eiropieši varēs baudīt visus Latgales velomaršrutus, priecājoties par skaistajām ainavām.
Aizvadītā sezona nebija labākā apskates saimniecībām un amatnieku darbnīcām, kur tika atteiktas arī iepriekš pieteiktas ekskursijas. Izņēmums – meistari, kuri ir ļoti populāri. Līga Kondrāte šo samazinājumu skaidro ar tiešām nejaukajiem laika apstākļiem. Šos objektus parasti apmeklē ģimenes ar bērniem, bet ne jau lietainās dienās. Turklāt vecāki izvēlējās jaunos objektus Rīgas tuvumā, piemēram, Dinozauru parku, arī atjaunoti Motormuzeju u.c..
Ne vien lietavas un plūdi, ne vien ceļu remonti ietekmējuši tūristu skaita samazinājumu. Ceļotājus vilina jauni objekti Rīgas tuvumā un Baltijā. Nākas atzīt arī tūrisma profesionāļu kļūdas, t. sk. nepārdomāts mārketings un nepietiekams mārketings interneta vidē, kā arī tūrisma produktu kvalitāte – tā vienmēr jātur iespējami augstu. Jārunā arī par kādu problēmu naktsmītņu sektorā – ap 10% ceļotāju izvēlas apmesties nereģistrētos dzīvokļos, ko sameklē internetā.
Lielāka tūristu plūsma vērojama lielu un unikālu pasākumu laikā: pilsētu svētkos, festivālos. Šogad 10 gadu jubileja būs Lielajam Latgaļu tirgum. To iecerēts nosvinēt skaisti un ar plašāku vērienu! Latvijas valsts šogad dažādiem kultūras pasākumiem plāno tērēt vairāk līdzekļu, arī Eiropas fondu nauda paredzēta tieši darījumu un pasākumu tūrisma atbalstam.
Pēc Līgas Kondrātes domām, svarīga nākotnē būtu sadarbība, veidojot jaunus piedāvājumus un kopīgas akcijas. Savukārt jauno paaudzi jāuzrunā “viņu valodā” (blogi, Instagram). Ceļotājus saista jaunas lietas izbaudīšana, kas sniedz īpašu labsajūtu un unikālas prasmes, uzlabo veselību… Latgalei būtu jāattīsta kopējs velotūrisma un kempingu tīkls.
Latgale pērn bija pārstāvēta 7 starptautiskās tūrisma izstādēs Eiropas valstīs, kā arī seminārā Baltkrievijā. Ārzemju speciālistiem bija organizētas arī vairākas aktivitātes Latvijā: 2 vācu žurnālistu vizītes maijā un septembrī, Norvēģijas, Zviedrijas un Polijas blogeru iepazīšanās ar braucieni, u.c.. Arī Latvijas tūrisma operatoriem bija iespēja īpašās vizītēs iepazīt piedāvājumu Latgalē. Tika rīkotas arī citas mārketinga aktivitātes.
2018. gadā Latgales reģiona tūrisma jomas speciālisti piedalīsies starptautiskās tūrisma izstādēs, t.sk. “Balttours 2018” Latvijā. Plānoti darba semināri Polijā, Baltkrievijā, Igaunijā. Aprīlī – Vācijas tūroperatoru vizīte Latgalē, kā arī blogeru un žurnālistu vizītes.
Ir prieks, ka Ludzā un Ludzas novadā tiek attīstīti jauni tūrisma produkti. Ikgadējā Latgales tūrisma konferencē tika pasniegtas balvas 6 nominācijās, suminot labākos Latgales tūrismā 2017. gadā. Par šā gada laureātu nominācijā “Labākais jaunais tūrisma objekts 2017” kļuva salons “Pelnrušķītes sapnis” no Ludzas.
“Latvijas simtgades gadā eksperti paredz iekšējā tūrisma uzplaukumu, tas nozīmē – mums šogad jāpiedāvā vēl vairāk iespēju tūristiem, vairāk līdzdarbošanās objektu un augstāku kvalitāti pakalpojumiem un pasākumiem, lai tūrists mūsu pusē uzkavētos ne vienu, bet vismaz divas dienas,” – rosina Līga Kondrāte. – “Šogad Ludzā strādāsim pie pilskalna, Gaismas dārza, promenādes un vecpilsētas sakārtošanas. Gan pašvaldībai, gan uzņēmējiem ir ieceres nākotnei. Mēģināsim tās kopā realizēt!”
Sagatavoja
Ērika Bondarenko,
sabiedrisko attiecību speciāliste
