Ludzas muzejs jaunu tūrisma sezonu sāks ar jaunas ekspozīcijas atklāšanu

Ar Latvijas Satversmes sapulces 1920.g. 16. septembra pieņemto agrārreformas likumu tika radīts valsts zemes fonds zemnieku sīksaimniecību paplašināšanai un jaunu saimniecību ierīkošanai. Uz šī likuma pamata valsts zemes fondā Latgalē tika ieskaitīti 824 246 ha, no kuriem sadalīšanai paredzēti 350 000 ha. Latgalē sādžu zeme tika sadalīta viensētās vienlaicīgi sadalot dzimtas zemi pilngadīgajiem ģimenes locekļiem. Pārceļot ēkas uz viensētā apvienoto zemi, varēja izmantot Zemes bankas aizdevumu un saņemt būvkokus no valsts mežiem par pazeminātu cenu uz nomaksu.

Daudzi jaunsaimnieki sāka celt laikmetam atbilstošas dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas. Salmu jumtu vietā dzīvojamajām mājām klāja dakstiņu vai skārda jumtus. Uzlaboja ēku pamatus – zem ēku pakšiem pavelto akmeņu vietā iemūrēja ciešus akmens pamatus. Paplašināja dzīvojamo māju logus un durvis, jo līdz ar apkures ietaišu uzlabošanu un labu ķieģeļu vai podiņu krāšņu un dūmeņu ievietošanu nebija vairs tik ļoti jārūpējas par siltuma saglabāšanu dzīvojamās telpās. Pēc muižu un pilsētu celtniecības parauga pie dzīvojamo māju ieejas durvīm būvēja lieveņus, balkonus, vējtverus. Kā spilgts laikmeta simbols – ar stiklotām sienām slēgtas piebūves – verandas. Apzāģēto baļķu sienas no ārpuses apšuva ar gropētiem dēļiem un nokrāsoja. Izmantoja vietējās krāsvielas: okeru uz lineļļas pamata vai tikai okeru, kas ēkas ietonēja dzeltenīgā krāsā.

Pati māja tika būvēta daudz plašāka, uz diviem galiem – dzīvojamo un t.s. “auksto” galu. Vienā no iekštelpām izveidoja gaišu virtuvi ar riņķu pavardu – plīti. Pie šādām mājām sāka stādīt tūjas.

20. gs. 30.-40.-tajos gados ievērojami tika uzlabota saimnieka dzīvojamo telpu iekšējā apdare – vismaz vienā istabā izbalsināja sienas un griestus, ielika dēļu grīdas un izkrāsoja tās ar eļļas krāsu. Krāsnis sāka balsināt ar kaļķiem.

Telpu iekārtas priekšmeti un to izvietojums šajās mājās aizvien vairāk sāka atgādināt labi iekārtotus pilsētnieku dzīvokļus. Jau XIX gs. beigās turīgo saimnieku dzīvojamo telpu iekārtojumā palēnām izzuda mājās gatavotās mēbeles. To vietā stājās pēc muižu un pilsētu paraugiem speciālistu darinātas gultas, skapji, krēsli, koka dīvāni ar kokgriezumu rotātām atzveltnēm; parādījās niķelētas gultas ar augstiem atsperu matračiem, ar spalvu spilveniem. Dzīvojamās istabas vidū novietoja izvelkamu, lielākoties apaļu, pulētu galdu un krēslus ap to. Istabas lielākais greznums bija liels tualetes spogulis ar skapīti apakšā. Pie sienām sāka parādīties lubu bildītes, papīra sedziņas, pulksteņi, bet vecos skalturus ar degošajiem skaliem un petrolejas kvēpenes, kas apgaismoja istabu, nomainīja pakaramas petrolejas lampas ar stikla abažūru. Pie logiem sāka kārt aizkarus, pie sienām likt dekoratīvas segas, glezniņas un izšūtus dvieļus, gultas pārklāt ar austām segām, uz grīdām klāt dekoratīvus celiņus.

Piedzīvo Gājēju dienu Ezertakā

Šī gada silto sezonu sagaidām aktīvā ritmā un aicinām uz nākamo tematisko dienu- Gājēju dienu, kas noritēs 29. maijā. Šī diena būs īpaša ne tikai ar to, ka dosimies 25

Muzeju nakts Ludzas novadā

Akcija Muzeju nakts atgriežas klātienē pēc divu gadu pauzes un 14. maijā ar plašu programmu muzeji un kultūrvietas visā Latvijā gaida savus apmeklētājus. Eiropas „Muzeju nakts” ir starptautisks muzeju pasākums,

Laivošanas sezonas atklāšana

23. aprīlī “Atpūta Ludzā” rīko laivu braucienu. Pieteikties var pa vienam, kā arī draugu kompānijas. Maksimālais cilvēku skaits 42 personas. Maršruts paredzēts arī bērniem. Līdzi ņemam savus groziņus, lai pieturā