Latgales vārds izskan starptautiskajā tūrisma izstādē „Reisen Hamburg 2016”

No 17. līdz 21. janvārim Vācijas bagātākajā ostas pilsētā Hamburgā norisinājās viena no vadošajām starptautiskā tūrisma, brīvdienu atpūtas, karavānu un velotūrisma  izstādēm Eiropā – „ Reisen Hamburg 2016”.

Latvijas pārstāvniecību izstādē ar nacionālo stendu un tūrisma saukli “Latvia. Best Enjoyed Slowly” (tulk. Iepazīsti Latviju nesteidzoties) organizēja un nodrošināja LIAA Tūrisma departamants, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstam. Latgales reģiona pārstāvniecība bija iespējama, pateicoties Latgales tūrisma asociācijas “Ezerzeme” un Tūrisma attīstības valsts aģentūras kopprojektam par dalību Latvijas nacionālajā stendā starptautiskajās tūrisma izstādēs. Latgales pārstāvju dalību šajā izstādē finansiāli atbalstīja Latgales pašvaldības, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra  un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Pārstāvēt Latgali uz Vāciju devās Ludzas novada TIC vadītāja Līga Kondrāte un Kārsavas novada tūrisma speciāliste Inga Bernāne. Ceļotājus uz Latgali aicināja arī Marka Rotko centra speciālisti Ivars Magazeins un Viktors Pētersons. Nozīmīgu artavu darbā ar apmeklētājiem deva Vācijas draugu kluba sadarbības vadītājs Rolfs Simons, tieši viņa kā vācieša stāsts par Latgales burvību vislabāk pārliecināja doties uz Zilo ezeru zemi. Latvijas stendu atraktīvāku un pievilcīgāku darīja Krāslavas podnieka Valdis Pauliņa amata demonstrācijas, iesaistot mazos izstādes apmeklētājus un mācot izveidot svilpauniekus. Šāda veida praktiska darbošanās nacionālajā stendā šogad ir jaunums, kas veiksmīgi attaisnojās, jo tieši šāda aktivitāte, ar iespēju līdzdarboties, izstādes apmeklētājos un ceļotgribētājos raisīja pastiprinātu uzmanību Latvijas stendam, jo īpaši prezentētajam Latgales reģionam, bērni un vecāki bija jo sevišķi lepni un priecīgi par iespēju savām rokām kaut ko radīt.

“Reisen Hamburg” ir lielākā starptautiskā tūrisma izstāde Ziemeļvācijā galapatērētājiem, kurā kā jau ierasts piedalījās vairāk nekā 900 pārstāvju no 80 pasaules valstīm, apmeklēja 70 000 potenciālo ceļotāju.  Izstādē viena zāle bija veltīta kemperautomobiļiem, velosipēdiem, 2 zāles Vācijas iekšzemes tūrisma piedāvājumiem un 2 zāles ārvalstu ceļojumu galamēŗķu popularizēšanai. Šogad izstādes apmeklētājiem lielāka interese bija par Vācijas reģioniem, jo sevišķi stendiem, kas piedāvāja kulinārā mantojuma un alus, vīnu baudīšanai. Taču pilnīgi noteikti var teikt, ka vēlēšanās ceļot uz ārvalstīm nav samazinājusies, jo sevišķi interese ir pieaugusi par Baltijas valstīm, ko vēlējās redzēt kopā vienā stendā. Jāatzīmē, ka potenciālajiem tūristiem, kam bija vajadzīga palīdzība sastādīt maršrutus Baltijas valstu ceļojumam, bija patiešām liela interese virzīt savu ceļojumu gar Latvijas austrumiem un pavadīt Latgalē vismaz 4-5 dienas. Savukārt tiem, kas nāca uzreiz pie Latgales galdiņa, bija virkne konkrētu jautājumu par atsevišķiem objektiem, labākajiem ceļiem vai nakšņošanas iespējām, tie nāca jau sagatavojušies, un visdrīzāk mēs viņus  jau šovasar sagaidīsim Latgalē. Visbiežāk tie būs ceļotāji ar kemperauto, kas meklēs kempingus vai citas nakšņošanas iespējas ar savu auto, retāk velotūristi un ģimenes ar bērniem. Jāatzīmē, ka tūroperatori savās grupu tūrēs pa Baltiju visbiežāk Latgali nemaz neiekļauj, apmeklējot vien 3 valstu galvaspilsētas. Ir grūti pārliecināt konservatīvos vāciešus un tūru veidotājus kaut ko mainīt un piedāvāt ceļojumus arī pa Baltijas valstu Austrumu pusi.  Pēc izstādes darba pilnīgi droši var apgalvot, ka internets ieņem arvien lielāku vietu tūrisma mārketingā, Vācijas tūristu aptaujas rāda, ka līdz 70 % potenciālo ceļotāju, veidojot savus maršrutus, informāciju meklē mājas lapās, ja izstādē ņēma drukātos materiālus, tad pārsvarā kopējos bukletus, vislabāk kartes, dažreiz interese bija par atsevišķu objektu vai pilsētu materiāliem, suvenīriem un cienastiem.

Atskatoties uz izstādē paveikto un pieredzēto, var secināt, ka interese par Latviju ir ļoti augsta, iespējams, tas ir arī tāpēc, ka šobrīd Baltijas valstu reģions ir izvirzīts kā viens no vismierīgākajiem Eiropas reģioniem. Redzams, ka pieaug interese par Latgales reģionu, kas aizvien vairāk attīstās,  un saviem apmeklētājiem spēj piedāvāt izbaudīt gan dabu, aktīvo atpūtu, kultūrvēsturisko mantojumu un amatu tradīcijas.

LIAA Tūrisma departamenta vadošā eksperte Anita Priedīte uzsver: “Vācijas tūristu interese par Latvijas apceļošanu ir liela, un tā turpina arvien pieaugt. Piedalīšanās izstādē Hamburgā dod iespēju uzrunāt potenciālos tūristus klātienē, un, kā pieredze rāda, vācieši personiskus kontaktus vērtē ļoti augstu.”

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vācu tūristu plūsma pēdējos gados pastāvīgi pieaug. 2015. gada 2. un 3. ceturksnī vācu tūristi veidoja lielāko Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto viesu daļu. Pērn 9 mēnešos apkalpoti vairāk nekā 152 tūkstoši vācu tūristu (+ 4 %), bet nakšņojumu skaits pārsniedza 288 tūkstoši nakšu. Latgalē bieži varēja vērot uz ceļiem vācu kemperu auto, pārsvarā tie bija seniori, kas vairāku nedēļu garumā apceļoja Baltijas valstis kopumā, iekļaujot arī Latvijas austrumu puses pilsētas un apskates objektus.

 

 

 

Informāciju sagatavoja:

Līga Kondrāte

Latgales tūrisma asociācija “Ezerzeme” valdes priekšsēdētāja

+371 29467925

 

 

Ruskulovas katuoļu draudze aicina uz Miķeļdienu Kūkovā

29. septembrī Ruskulovas Lurdas Dievmātes Romas katoļu baznīcā ar svētku dievkalpojumu, garīgās mūzikas koncertu, teātra performanci un rudens labumu labdarības izsoli svinēs Mikeļdienu. Ruskulovas Lurdas Dievmātes Romas katoļu baznīcai ir

Ministru kabinets (MK) pagarināja pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmu līdz šā gada 31. decembrim. Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms darbosies: Ludzas novadā: Briģu pagastā, Ciblas pagastā, Cirmas pagastā, Isnaudas pagastā,

Zilupes Pilsētas svētki`24 | Zilupei 93

Ar aizraujošu svētku programmu Zilupe aicina svinēt 93. dzimšanas dienu! Šogad, Zilupes pilsētas svētki norisināsies no 22. līdz 24. augustam. Zilupiešiem un pilsētas viesiem ir sagatavota plaša programma – amatnieku