Sagaidot aktīvo tūrisma sezonu, Latvijas profesionālo gidu asociācija ik gadu saviem biedriem rīko braucienu uz kādu no Latvijas novadiem. Šogad brauciens tika organizēts uz Latgali. Tā mērķis ir iepazīt reģionus, pašiem redzēt un novērtēt jaunos tūrisma objektus un pakalpojums, lai turpmāk profesionāli organizētu un vadītu braucienus dažāda veida grupām.
Deviņpadsmit Latvijas gidi Latgalē viesojās divas dienas, no 7. līdz 8. aprīlim. Tika apceļota liela daļa Latgales labāko tūrisma objektu.
Brauciena laikā gidi paviesojās Līvānos, Daugavpils novada Sventē un Laucesē, Krāslavā un tās novadā, Aglonā, Dagdas novada Andrupenē, Lūznavā, Ludzā, Kārsavas novada Malnavā.
Izzināt Latgales vēsturi un tradīcijas brauciena dalībnieki sāka jau Līvānos, kur apmeklēja Latgales mākslas un amatniecības centru, Līvānu stikla muzeju un jaunatklāto stikla pūšanas darbnīcu. Te mūsdienīgā ēkā iekārtojušies vairāki tūrisma objekti.
Ar atjaunotām ēkām var lepoties arī Latgales kultūrvēstures objekti. Ar plašu tūrisma piedāvājumu darbojas Lūznavas muiža, kas atjaunota pirms trijiem gadiem. Tagad tā attīstās kā starptautisks mākslas, mūzikas un vides izglītības centrs.
Atjaunošanas darbi notiek arī Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksā, arī ar to Latvijas profesionālie gidi iepazinās, dodoties pastaigā pa pils pagalmu, apmeklējot kompleksa teritorijā esošo Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, tūrisma informācijas centru, Latgales kulinārā mantojuma centru un ekskluzīvu porcelāna leļļu kolekciju, kas mīt Krāslavas TIC telpās. Leļļu saime ir patiesi liela, tajā pašreiz dzīvo aptuveni 1000 lelles.
Jaunumi ceļotājus sagaida arī Latgales vecākajā pilsētā – Ludzā. Tur ir iespēja apskatīt viduslaiku pilsdrupas, izmantojot 3D tehnoloģijas. Atjaunota arī Lielā Ludzas sinagoga, kas ir lielākā visā Baltijā. Gidi apmeklēja arī salonu “Pelnrušķītes sapnis”.
Latgale pazīstama ar savu viesmīlību un prasmi uzņemt viesus. Bagātīgi klāti galdi jau izsenis ir bijuši katras saimnieces rūpe. Plaši ir izskanējis Latgales kulinārā mantojuma vārds. Ar “Latgales kulinārā mantojuma tīkla” darbību Latvijas profesionālos gidus iepazīstināja jau minētā “Latgales kulinārā mantojuma centra” vadītāja Tatjana Kozačuka. Stāstos nav iespējas izgaršot Latgali, tāpēc viesus ar Latgales garšām pārsteidza uzņēmēji.
Mājās ceptu maizi un no maizes pagatavotus ēdienus galdā lika viesu mājas “Rudzupuķes” (Svente) saimnieki. Biezeņzupa lauku maizē, maizes kārtojums ar ievārījumu… Tikpat sātīgi viesus cienāja maiznīcā “Dzīles” (Malnava). Ar pašmāju vīnu cienāja kokaudzētavā “Sēlija” (Laucese). Sieru sarūpēja lauku mājas “Upenīte” (Aglona) saimniece.
Par bišu dzīvi un to, kā rodas medus un cik vērtīgs tas ir, stāstīja Krāslavas novada saimniecības “Cīruļi” saimniece. Te varēja arī degustēt dabas parka “Daugavas loki” teritorijā savākto medu.
Katram novadam ir savs to raksturojošs ēdiens. Krāslavas novadu atpazīst pēc Aulejas kļockām. Ar tām panašķēties varēja atpūtas kompleksā “Lejasmalas”, kas bija arī brauciena dalībnieku naktsmājas.
Savā darbnīcā viesus sagaidīja un meistarību demonstrēja Juris Kokins, piedāvājot kvalitatīvus un gaumīgus koka traukus un rotaļlietas bērniem.
Savukārt muzejā “Andrupenes lauku sēta” savijās viss Latgaliskais – darba tradīcijas, ikdienas dzīve, kulinārais mantojums un dziesmas. Pārsteigums gidiem – Daiņa Platača uzstāšanās, kas vienmēr ir jokiem pilna un pozitīva. Uz galda pašcepta maize, zaļais sviests, speķis, šmakouvciņa, kuģelis…
Mēs ik dienas stāstām ceļotājiem, kāda ir mūsu Latgale, taču to vislabāk raksturo cilvēki no malas.
Lūk, ko pēc brauciena saka Latvijas profesionālo gidu asociācijas biedri:
“Latgale ir atslēga uz cilvēku sirdi. Nesavtīgums, miers, sirds siltums un dāsnums mūs lutināja un ļāva atgriezties bērnībā! Sajust tos laikus, kad zāle bija zaļāka, debesis zilākas…. Paldies, ka esat ar savu unikalitāti un autentiskumu. Lai pietiek spēka šo sirds siltumu saglabāt arī nākamajām paaudzēm, jo Latgale ir cilvēki, kas tajā dzīvo!!!”
“Liels paldies par uzaicinājumu piedalīties burvīgajā ceļojumā uz Latgali. Jau kuru reizi pārliecinājos, cik ļoti skaisti burbuļo latgaļu valodiņa. Cik viņi ir sirsnīgi un pretimnākoši jau sākot ar “Rudzupuķēm”, fantastisko “Sēlijas” kungu, un katrs nāca pretī ar atvērtu sirdi. Nakšņošana – miera un atpūtas oāzē, agrais rīts ar dzērvju klaigām un svētdiena bija Dieva un dabas svētīta! Vēlreiz paldies! Man prieks, ka esmu iepazinusi burvīgus kolēģus!”
“Lai arī katru gadu apciemoju Latgali, tomēr šādi iepazīt vietas, cilvēkus, nav bijis iespējams, jo ik pa laikam pie saviem apskates objektiem esmu nokļuvusi nepareizajā dienā svētdienā, kad viss bija slēgts. Tamdēļ prieks bija par Andrupeni, Ludzu!”
“Ir ieguldīts milzīgs darbs! To varēja just ik brīdi. Un arī sajūta, ka esam gaidīti, bija pārliecinoša un ļoti patīkama. Es noteikti atgriezīšos Latgalē vēlreiz!”
“Latgale mūs sagaidīja ar jauku laiku un sirsnīgiem cilvēkiem, patīkami pārsteidza Krāslava un Ludza, nakšņošana “Lejasmalās” – vienkārši izcili.”
“Tas skaistākais, protams, satiktie cilvēki Latgalē, kas ar lielu sirsnību mūs uzņēma, stāstīja, cienāja un dziedāja! Man vienmēr skaistākais šķiet vietējo cilvēku stāsti, jo tie dod vietai dvēseli un ļauj mums uz pat tādu mazu vietu kā Kombuļi paskatīties ar citām acīm!”.
“Kādā braucienā pirms 15 gadiem apciemoju Krāslavu – Plāteru pils, viena no skaistākajām kungu mājām manās acīs, izskatījās tik skumja un nolemta. Lai gan biju dzirdējusi par pozitīvajām izmaiņām, tagad redzētais tiešām iepriecināja”.
“Novēlu, lai krāslaviešiem izdodas viss iecerētais! Šai brīdī es iedomājos par sargeņģeļiem TIC meitenēm, jo viņas bija tās, kas mūs tik īpaši sagaidīja un ar mīlestību stāstīja par Krāslavu, skaisto pili un cienāja ar gardumiem. Ceru, ka pienāks tas brīdis, kad būs iespējams apmeklēt pili!”
“Gribu īpaši uzteikt Krāslavas TIC attieksmi pret tūrisma attīstību, jo tas, ka tūrisma informācijas centrs, kas ir ne tika informācijas centrs Krāslavā, strādā nedēļas nogalē, ir īpaši uzteicams, jo Latvijas ceļotājiem ir iespēja saņemt labāku pakalpojumu. Kaut gan ir digitālais laikmets, tomēr slēgtas durvis ir vilšanās, saskarsme ar cilvēku ir nenovērtējama!”
“Ļoti patika Latgales pievēršanās kulinārajam mantojumam! Protams, to piedzīvot ir iespējams tikai organizētās grupās, bet kā izņēmumu gribētu pieminēt kādu vīru ar savu ģimeni, kuru satiku ar savu interesanto stendu uz plača Rēzeknē, tirgojot speķi, alu u.c. labumus. Tas gan bija citā reizē. Lai gan biju šo to dzirdējusi par Latgales Kulinārajām aktivitātēm, viņš lika apjaust, ka tās ir ieviestas dzīvē, pat tādiem garāmbraucējiem.. Skaisti, ka mantojums atgriežas ikdienā!”
“Manu visdziļāko cieņu ir iemantojušas latgaliešu sievas, kuru darba spējas šķiet neizmērojamas. Katrā sētā ir stāsts par dzīvi, likteņiem, ar dvēseli un ar humoru arī. Ja man būtu jādod Oskars, tas aizceļotu pie Dzīles saimnieces Ainas. Par graudu stāstu un svarīgo atziņu, ka torte arī ir grauds; par dzīvot prieku; par saulē kaltētiem tomātiem Latgalē ceptā maizē. Par to sakārtotības un mierpilno sajūtu, kas staroja saules pielietajā sētā”.
“Pēc šī brauciena dvēsele vēl ilgi gavilēs par redzēto, izjusto, izgaršoto, izprasto… Ir gūtas jaunas idejas, kuras noteikti realizēsies! Lai mums daudz tādu pozitīvisma pielietu ekskursiju…”
Preses relīzi sagatavoja:
Biedrība “Latgales kulinārā mantojuma centrs”
