Ludzas novada Rundēnu pagastā 26. septembrī notika publisks izglītojošs pasākums “Gada ģeovieta 2020- Rundānu Valna dūbe”, kurā pulcējās 35 cilvēki no visas Latvijas: no Auces, Rīgas, Litenes, no Riebiņu, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadiem. Šogad ir izveidota 1,4km gara taka ar norādēm un laipām uz savdabīgo reljefa formu- Valna dūbi no Rundēnu- Lauderu ceļa. Pasākumā atklāja arī informatīvo stendu ar skaidrojumu par šīs vietas ģeoloģiju un izcelsmi. Rundānu Valna dūbes kā Latvijas Gada ģeovietas 2020 izvirzīšanu atbalstīja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs un Ludzas novada pašvaldība, Rundēnu pagasta pārvalde.
Ģeologi, kas ir pētījuši apkārtnes reljefu, ir vienisprātis, ka savdabīgās reljefa formas ir radušās ledāja, tā kušanas ūdeņu un sasalšanas- atkušanas procesu mijiedarbē pēdējā leduslaikmeta noslēgumā, aptuveni pirms 15 000 gadiem. Tomēr to iekšējā uzbūve līdz šim pilnībā nav noskaidrota un par izcelsmi pastāv vairākas pretrunīgas versijas.
Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas pārstāve Regīna Indriķe pauda, ka objekta nominēšana Gada ģeovietai ir motivējoša vietējai kopienai, veicina sadarbību starp valsts institūciju, pašvaldību un zemes īpašniekiem. Rezultātā izdevies ne tikai padarīt atpazīstamu šo vietu, bet izveidot pieejas taku, uzstādīt informācijas stendu un informatīvās zīmes. Takas apmeklētājus aicinām doties dabā ar izpratni, saudzēt izveidoto infrastruktūru un turēt cieņā privātīpašumu, kā arī atcerēties “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes”.
Biedrības “Ziemeļvidzemes ģeoparks” pārstāvis, ģeologs un eksperts Dainis Ozols pastāstīja par sešām Rundānu Valna dūbes izcelsmes versijām. Pēc vienas no tām, Valna dūbe varētu būt pingo – kupolveida un dobs paugurs, kas veidojies bieza ilgstoša sasaluma apstākļos. Kā nākamās izcelsmes versijas ir glaciokarsts, zemledāja pazemes ūdeņu izplūde, dabasgāzes sprādzieni, meteorīti un visbeidzot, kā sestā versija, lai gan maz ticama, ir karsta procesi. Latvijas Universitātes docents, Dr.ģeologs Aivars Markots papildināja Daiņa Ozola stāstījumu un atzīmēja, ka trūkst detālu pētījumu – mūsdienīgās metodes, kas gan ir ļoti dārgas, iespējams, palīdzētu daudz precīzāk pētīt objekta izcelsmi.
Uzklausījuši ģeologu stāstus pie jaunatklātā infostenda, pasākuma dalībnieki kopā ar viņiem devās pa taku apkārt Rundānu Valna dūbei, uzzinot arvien vairāk par objekta apkārtni. vēlāk interesenti apmeklēja arī tuvumā esošo Dongu valna dūbi.
Steidzīgā dzīves ritma dēļ, cilvēkos arvien vairāk pieaug vēlme uzturēties dabā un izzināt dabu, tūrisma pieprasījumā aktīvās atpūtas dabā piedāvājumi kļūst arvien populārāki. Pieaudzis pieprasījums pēc gājēju takām, dabas takām un velo un laivu maršrutiem dabas miera un skaistuma baudīšanai.Ludzas novada TIC vadītāja Līga Kondrāte atzīst, ka Ludzas novadā Valna dūbes ir viens no interesantākajiem dabas objektiem, taču darbs pie dabas objektu labiekārtošanas tūristiem turpināsies: ir iecere veidot jaunas dabas takas, sakopt un labiekārtot dabas un senvēstures objektus, lai piedāvājums tūristiem un dabas mīļotājiem būtu plašāks un daudzveidīgāks, veidojot vairāku apskates objektu kopumu. Ludzas novada dienvidu pusē- Kazicu bikakmens, Plisūna diižakmens, Paduru un Dongu laukakmeņi, Dongu Valna dūbe, dižkoki, Vecslabadas skaisto skatu Tiškova kalns, vairāki pilskalni. Latgalē šobrīd tiek veidots jaunais starptautiskais velomaršruts Eiropas velo posms Latgalē EV11 un reģionālais 11 maršruts, savukārt gājēji tuvākajā nākotnē zilo ezeru zemes izbaudīšanai varēs iziet vairāk kā 1080 km garo Latgales Ezertaku.
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas apzināšanu, izpēti un labiekārtošanu.
Latvijā Rundānu Valna dūbe ir īpaša kā izteiksmīgākā no beznoteces ieplakām, kādas izplatītas paugurainajā Latgales augstienes reljefā. Turklāt Valna dūbe atrodas paugura vidū un kopā ar apliecošo valni veido it kā krāteri. Dobais paugurs ir nedaudz iegarens, vairāk kā 100 m garš, ar lēzenākām ārējām, bet stāvākām iekšējām nogāzēm.
Savdabīgajiem reljefa veidojumiem uzmanību pievērsis Rundēnu ciema ceļa meistars Pēteris Berjoza 1962. gadā. Toreiz viņš ziņoja par savu atradumu Latvijas PSR Ģeoloģijas institūtam.
Sagatavoja Ludzas TIC,
sadarbībā ar DAP dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāju Regīnu Indriķi
