Sarkanais ozols / Quercus rubra /
Dižskābaržu dzimtas koks
Daudzgadīgs dižskābaržu dzimtas koks ar olveida vai ieapaļu vainagu. Sarkanais ozols savvaļā aug Ziemeļamerikā. Latvijā ozols tiek audzēts apstādījumos, ir ziemcietīgs visā Latvijas teritorijā. Latvijā ozols var izaugt līdz 25 m garš. Ziemeļamerikas mežos sasniedz pat 40 m garumu. Rudenī koka lapas nokrāsojas sarkanas.
Informācijas avots
Īstais riekstkoks (Grieķu riekstkoks vai Valriekstkoks)/ Juglans regia /
Riekstkoku dzimtas koks
Līdz 20 m augsts riekstkoku dzimtas koks ar labi attīstītu vainagu. Stumbra miza gaišpelēka, ar plaisām, uz zariem tā gluda. Lapas lielas, 15 – 45 cm garas, nepāra plūksnaini saliktas. Ziedi viendzimuma. Vīrišķie ziedi sakopoti nokarenās spurdzēs, sievišķie ziedi pa 2 – 5 uz jaunajiem dzimumiem. Zied aprīlī, maijā. Auglis neīsts kaulenis, kuru parasti sauc arī par riekstu. Augļapvalks sākumā zaļš, sulīgs, auglim nogatavojoties, kļūst melns, ādains, saplaisā un atdalās no kauliņa.
Informācijas avots
Etiķkoks / Rhus typhina /
Ziepjkoku rindas Indesumahu dzimtas koks
Neliels vasarzaļš koks (2-5 m) vai krūms. Jaunie dzinumi, lapu kāti un ziedkopu asis samtaini matainas, zari griezumā izdala biezu, dzeltenīgi baltu sulu, kas gaisā sacietē un kļūst melna, lapas nepāra plūksnaini saliktas, lapiņas izstiepti nosmailotu galotni, rupji zobainas, virspusē tumši zaļas, matētas, apkšpusē zilganbaltas, spilvainas.
Dabā sastopams Ziemeļamerikas austrumos, taču stādījumos tiek audzēts daudzkur pasaulē, bieži arī Latvijā.
Audzējams kā soliters vai atsevišķos grupveida stādījumos. Ļoti labi vairojas no sakņu atvasēm. Dekoratīvi sarkani svečveida augļi, saglabājas vēlu ziemā. Tos var izmantot floristikā. Lapojums rudenī oranždzeltens. Ātraudzīgs, augsnes ziņā neizvēlīgs, sausumizturīgs. Gaismas prasīgs.
Informācijas avots
Parastā goba / Ulmus glabra /
Gobu dzimtas koks
Gobu dzimtas vasarzaļi koki. Šī suga ir no gobu ģints sugām visizplatītākā Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā. Parastās gobas izaug no 15 līdz 30 metru augstumam. Tā lapas ir eliptiskas, pamīšus sakārtotas, kuru malas ir divkārtzāģzobainas. No parastās vīksnas gobu visdrošāk atšķirt pēc ziediem un augļiem, bet iespējams arī pēc lapām. Auglis ir plakans spārnulis. Parasti zied aprīlī un maijā.
Informācijas avots
Katalpa / Catalpa /
Bignoniju dzimtas koks
Ceriņlapu katalpai ir krāšņas lielas krāsainas lapas. Ziedi balti, stāvās skarās, zied jūnijā. Augļi līdz 35 cm, pākstis ienākas septembrī. Lapojums plaukstot dzeltens, vēlāk dzeltenzaļš, lapas lielas, rudenī dzeltenas. Koka vainags plati ieapaļš, augstums 8-10 m, platums 5-6 m. Piemērota pilsētas augšanas apstākļiem – aug kaļķainās līdz neitrālās, pietiekami mitrās augsnēs. Ceriņlapu katalpas ir saulmīles, ar vidēju ziemcietību.
Informācijas avots
Trauslais vītols “Bullata” / Salix fragilis /
Vītolu dzimtas koks
Tautā saukts par pudurvītolu ar izteiktu puslodes vainaga formu un vienmērīgu, blīvu lapojuma virsmu, dekoratīvs un stādījumos iecienīts. Plati izplests vainags, var sasniegt septiņu metru augstumu.
Informācijas avots
Parastā kļava “Royal Red” / Acer platanoides /
Ziepjkoku dzimtas koks
Vasarzaļi koki, retāk krūmi. Dabā aug upju krastos, gravās, kaļķainās, pietiekami mitrās augsnēs. Skaists augs apstādījumos, nektāra ražotājs. Lapām rudenī spilgts krāsojums.
Augstums 15 m, platums 5 m. Augšanas apstākļi Latvijas klimatiskajās zonās: rietumu, vidus, austrumu zona. Vainags noapaļots, izplests. Ziedi čemurveida, augļi spārnuļi. Lapojums: plaukstot sarkans, vasarā tumši sarkans līdz purpurmelns, rudenī oranžsarkans.
Informācijas avots
Parastā kļava “Drummondii” / Acer platanoides /
Ziepjkoku dzimtas koks
Vasarzaļi koki, retāk krūmi. Dabā aug upju krastos, gravās, kaļķainās, pietiekami mitrās augsnēs. Skaists augs apstādījumos, nektāra ražotājs. Lapām rudenī spilgts krāsojums.
Augstums 10-15 m, platums 7 m. Augšanas apstākļi Latvijas klimatiskajās zonās: rietumu, vidus, austrumu zona. Vainags blīvi sazarots. Ziedi čemurveida, augļi spārnuļi. Lapojums: zaļš ar balti dzeltenu apmali.
Informācijas avots
Holandes liepa / Tilia × europaea /
Malvu dzimtas koks
Augstums 20m, platums 6m. Ziedi dzeltenīgi, zied jūlija beigās. Vainags regulārs, plati olveida, zari tumši brūni. Lielas, tumši zaļas lapas. Bišu augs.
Informācijas avots
Kalnu priede / Pinus mugo Turra /
Priežu dzimtas augs
Krūms, retāk koks ar blīvu, klājenisku vainagu, savvaļā aug Alpu, Pireneju, Balkānu, Apenīnu, Karpatu kalnos. Pietiekami ziemcietīga introducēšanai Latvijā. Ir vairākas varietātes (Austrumalpu kalnu priede, Pireneju kalnu priede, zemā kalnu priede, Rietumalpu kalnu priede).
Informācijas avots
Kokveida karagāna (Dzeltenā akācija)/ Caragana arborescens /
Pākšaugu dzimtas augs
Ērkšķains krūms ar sīkām, saliktām lapiņām, dzelteniem ziediem un mazām, zaļām pākstīm vasaras otrā pusē. Tiek saukta arī par “dzelteno akāciju”. Plaši pielietota savas pieticības dēļ. Ielabo augsni. Uzņēmīga pret miltrasu. Ziedi pušķos. Piemērota pilsētas augšanas apstākļiem. Ieteicams stādīt piemājas dārzos, parkos, rindu stādījumiem, dzīvžogiem, grupās. Augstums 4-5m, platums 1,5 m, zied maijā, jūnijā dzelteniem ziediem.
Informācijas avots
Filadelfs parastais (neīstais jasmīns) / Philadelphus coronarius /
Hortenziju dzimtas augs
Parastais filadelfs (P. coronarius) var izaugt līdz trim metriem un ir viens no visagrāk ziedošajiem filadelfiem: uzzied jūnija otrajā dekādē un zied 2–2,5 nedēļas. Ļoti saulainās vietās iestādīts, zied bagātīgāk. Piemērots arī ļoti sausām, vieglām augsnēm. Šī suga ir viena no visizplatītākajām, taču tai ir vairākas dekoratīvas varietātes, piemēram, parastā filadelfa pundurforma (P. coronarius nanus), kas var veidot ļoti blīvus lodveida vai spilvenveida krūmus (40–50 cm augsti ar tumšzaļām lapām).
Parastā filadelfa krūma dažādās šķirnes spēj nodrošināt ziedēšanu no jūnija sākuma līdz augusta sākumam. Vidēja lieluma (garums līdz 4 m) hortenziju dzimtas vasarzaļš krūms. Līdzīgā aromāta dēļ, bieži vien šis krūms tiek dēvēts par jasmīnu. Dažām kultivētajām šķirnēm (hibrīdiem) ziedi praktiski nesmaržo. Spēcīgs aromāts ir „Philadelphus x lemoinei”, ´Philadelphus coronarius´, „Avalanche” šķirnēm. Sīklapu filadelfam piemīt aromāts ar zemeņu vai anīsa smaržas akcentu.
Informācijas avots
Eiropas lapegle “Pendula” / Larix decidua /
Priežu dzimtas koks
Priežu dzimtas koks, augstums līdz 40 m. Miza pelēkbrūna, krevaina. Vainags plati piramidāls. Zari horizontāli, izplesti. Skujas mīkstas, šauri lineāras, vasarzaļas (garums 2-3 cm), uz garvasām pamīšus, uz īsvasām blīvos pušķos. Čiekuri (garums 3-5 cm) veidojas uz īsvasām; tie sākumā sarkani, tad zaļi, bet nogatavojoties kļūst pelēkbrūni. Čiekuru segzvīņas (īpaši labi tas redzams negataviem čiekuriem) garākas nekā sēklzvīņas.
Viduseiropā un Dienvideiropā savvaļā sastopama suga. Daudzās citās teritorijās ieviesta kultūrā vai apstādījumos. Latvijā nereti visā valstī apstādījumos, parkos, vietām stādītās mežaudzēs pēc kailcirtes un apmežotos karjeros. Ieviests koks (nav vietējā suga).
Informācijas avots
Parastais osis / Fraxinus excelsior /
Olīvu dzimtas koks
Vasarzaļš olīvu dzimtas koks (augstums līdz 40 m) ar plašu vainagu. Miza pelēka. Zari horizontāli. Lapas lielas (garums 15-35 cm, platums 10-20 cm), nepāra plūksnaini saliktas no 7-13 iegareni lancetiskām (garums 4-10 cm, platums 2-5 cm) lapiņām ar zobainu malu un ķīļveida pamatu. Ziedu ķekari blīvos pušķos lapu žāklēs. Auglis – spārnulis (riekstiņš ar 3-4 cm garu, plēvjainu spārnu). Salīdzinājumā ar citām lapkoku sugām lapas pavasarī plaukst vēlu, bet rudenī nobirst vienas no pirmajām. Zied maijā. Eiropā plaši sastopama suga. Latvijā diezgan bieži visā valstī. Latvija atrodas tuvu sugas areāla ziemeļu malai.
Informācijas avots
Asā egle (Sudrabegle) / Picea pungens /
Priežu dzimtas koks
Mūžzaļš koks. Spēj piemēroties dažādiem augšanas apstākļiem. Sakņu sistēma sekla, plaša. Prasa vidēji labas un pietiekami mitras augsnes. Aug saulē, pusēnā. pH 5,0 – 6,5. Augstums 15 m, platums 4 m. Augšanas apstākļi Latvijas klimatiskajās zonās: rietumu, vidus, austrumu zona. Vainags plati konisks. Skujas zaļas, pelēcīgi zaļas, līdz sudrabainas, 20-30 cm. Ziedi neievērojami, augļi: čiekuri 5-10 cm, brūni.
Informācijas avots
