No 1935.–1940. gadam pulkveža Ludviga Bolšteina – izcila vadītāja un patriotiska līdera vadībā robežsardze piedzīvoja uzplaukumu – tika uzceltas jaunas robežsargu ēkas, kurās dzīvoja arī viņu ģimenes.
Būves bija izturīgas un skaisti aprīkotas, bieži ar dārziem un kokaudzētavām. Bolšteina laikā robežsargi aktīvi iesaistījās vietējo sabiedrības kultūras un sporta dzīvē, organizējot dažādus pasākumus un būvējot stadionus, kā arī izveidojot vairākas skolas. Izcilā pulkveža vadības laikā robežsardzes kvalitāte un profesionālā sagatavotība sasniedza augstu līmeni. Robežsargu kultūras aktivitātes iekļāva tautas namu celtniecību Asūnē, Šķaunē, Krivandā, Goliševā un Kācenos. Šajos tautas namos tika uzstādīts elektriskais apgaismojums, sarīkojumu zālēs iekārtoti kino projektori un klavieres. Robežsardzes vadība arī izveidoja trīs pamatskolas Indrā, Zilupē un Rītupē, kur robežsargu bērniem un vietējiem iedzīvotājiem tika nodrošināta izglītība. Robežsargi rīkoja sporta svētkus, mežu dienas, slēpošanas sacensības ziemā un koncertus, jo bataljonos bija arī stīgu orķestri. 1928. gadā tika dibināts Robežsargu sporta klubs.
Krivandā bijušajā sardzes kordona vietā pašu robežsargu dzīves ēku vairs nav – tās nodedzināja partizāni, arī no skaistā sienu un griestu gleznojumiem bagātā tautas nama palikušas vien mūra trepes un pamati, taču saglabājušās vairākas citas ēkas, tai skaitā robežsargu veikala ēka, zirgu stallis, dzīvojamās ēkas. Pēc robežsarga Arvīda Kurcenbauma sievas Lidijas stāsta varam iztēlē izveidot dzīvu tā laika robežsargu dzīves ainu pierobežā:
Robežsargi dzīvoja draudzīgi ar vietējiem, vairāki apprecēja vietējās meitenes, mēs ar Arvīdu iepazināmies 1940. gadā, 16. jūnijā apprecējāmies, tajās dienās jau bija izsludināts kara stāvoklis, bet Arvīdu atlaida uz 2 stundām un mēs salaulājāmies baznīcā, pasēdējām pie galda. Robežsargu kordoni bija ļoti skaisti iekārtoti, sakopti tīri, ar puķu un košumkrūmu apstādījumiem, ar pamatīgām ēkām. Krivandas sardzes postenī jeb kordonā bija skaists Tautas nams ar sienu un griestu gleznojumiem, skaistām trepēm, ar rožu dobēm un stādu siltumnīcām. Augļu koku un krūmu stādus, kā arī dārzeņu, kā tomātu stādus audzēja ne vien sev, bet labprāt deva arī vietējām saimniecībām. Robežsargi organizēja Ziemassvētku pasākumus ar rotātām eglēm un konfekšu dalīšanu, balles ar stīgu orķestri, kur pulcējās ļoti daudz ļaužu, pat no Zilupes un Ludzas, būvēja skolas un stadionus, rīkoja sporta spēles, spēlēja teātri. Kordonā bija uzbūvētas arī skaistas dzīvojamās ēkas un robežsargu veikals, kur varēja dabūt visu, arī desas un sierus, traukus, apģērbus, audumus-visiem pārdeva. Stallī turēja labi koptus zirgus, ar tiem brauca, bet lietoja arī velosipēdus, ziemā slēpes. Organizēja mājturības kursus robežsargu sievām, arī vietējās sievas varēja nākt – mācīja gatavot, cept tortes, gatavot krājumus ziemai. Bija savi ierobežojumi vietējiem, kā jau uz robežas, bet visi dzīvoja draudzīgi, robežsargi daudz palīdzēja un izdarīja pierobežā.
1940. gada 15. jūnijā notika uzbrukumi Latvijas robežsargu sardzēm, tajā skaitā traģiskais uzbrukums Masļenku sardzei, kur Iekšlietu Tautas komisariāta kaujinieki nogalināja robežsargus un civiliedzīvotājus, aplencot robežsardzi un viņu ģimenes.
Šis uzbrukums simbolizēja tuvojošos Latvijas neatkarības zaudējumu un iezīmēja Padomju Savienības agresiju, kas izpaudās jau nākamajā dienā, kad tika izvirzīts ultimāts un sākta Latvijas okupācija, kas ilga vairāk nekā 50 gadus. Masļenku 1. rotas 2. sardzei uzbruka Iekšlietu Tautas komisariāta kaujinieki, kuri slepkavoja gan robežsargus, gan civiliedzīvotājus. Uzbrukuma laikā vairāki desmiti cilvēku, tostarp bērni, tika sagūstīti un pārvietoti pāri robežai uz Padomju Savienību. Latvijas robežsargi, atrazdamies Ludzas upes krastā, tika aplenkti un viņiem nebija iespējas izglābties, jo uzbrucēji bija pārgriezuši telefona līnijas. Lai slēptu savus noziegumus, sardzes ēkas tika nodedzinātas. Neilgi pēc šī uzbrukuma notika līdzīgi uzbrukumi arī citām sardzēm.
Masļenku traģēdija un tās kontekstā notikušie uzbrukumi robežsargiem kļuva par spilgtu simbolu Latvijas brīvības zaudēšanai un Padomju Savienības brutālajai politikai.
Ludvigs Bolšteins bija viens no izcilākajiem Latvijas robežsardzes vadītājiem, kura liktenis cieši saistīts ar Latvijas neatkarības bojāeju 1940. gadā…