Parka vietā 19.gs. sākumā bija augļu un sakņu dārzs, iežogots ar augstu sētu. Tas piederēja Šipillo, Baginsku un Rusinovsku ģimenēm. 1939. gadā augļu koki izsala un 1947. gadā, Pjotra Stolbošinska vadībā, pilsētnieki uzsāka darbu pie parka izveides. Šodien tā ir pilsētas galvenā zaļā zona – vieta mierīgām pastaigām, izzinošām aktivitātēm, aktīvai atpūtai un pasākumiem.
Vasaras sezonā savus skatītājus un klausītājus gaida Ludzas brīvdabas estrāde, bērni var iztrakoties rotaļu laukumā, bet, varbūt, kāds var mierīgi pasēdēt uz parka soliņa pie dīķīša, vai nofotografēties sēžam uz īpaša – jaunlaulāto soliņa. Parka dīķī nu ir uzstādīta jauna, spēcīga strūklaka, kas vakarā un naktī ir izgaismota un tās ūdens lāsītes atmirdz sešās krāsās. Mūsu parks ir kļuvis vēl pievilcīgāks un rada romantisku noskaņu.
Nedaudz tālāk, blakus Ludzas tautas namam ir uzstādīts muzikālai soliņš. Uz tā var pasēdēt blakus Jōņam Muzykantam. Netālu no Mūzikas skolas ierīkots atpūtas soliņš ar lietussargu. Šo objektu autors ir Valērijs Konstantinovs no Līvāniem.
Pie parka dīķa jūs sagaida trīs pasaku tēli – krāšņas puķu kompozīcijas – vardes. Šis interesantais objekts ir “Ludzas apsaimniekotāja” darbinieku Olgas Meirānes, Ļubovas Stepanovas un Viļa Vilciņa kopdarbs.
Katru gadu pilsētas apstādījumi tiek papildināti. Mūsu pilsētas puķu dobes piesaista skatu un jau vairākus gadus izpelnās gan pilsētnieku, gan viesu apbrīnu. Paldies pilsētas apzaļumotājiem!
