Gundars Rufuss Resnais
Visi esam informēti par to, ka viena no nozarēm, kuras Covid – 19 skāris vissmagāk, ir tūrisms. Reizēm, palasot ziņu portālus internetā, kā arī rakstus centrālajā presē, rodas iespaids, ka tūrisms Latvijā jau guļ uz nāves cisām, un liekas, vairs necelsies. Tomēr tā gluži nav vis. Neraugoties uz tiešām grūto situāciju, nereti ir tūrisma jomas patrioti, kuri nevis žēlojas un gaužas vien, bet gan aktīvi strādā, lai, par spīti visam, tūrismu savā novadā ne vien saglābtu, bet arī attīstītu. Mūsu pusē šo entuziastu priekšgalā atrodas Ludzas Tūrisma Informācijas centra vadītāja Līga Kondrāte. Aicinājām viņu uz sarunu, lai uzzinātu, kas jau paveikts, kas vēl darāms, un kas tiek plānots tālākā nākotnē.
Nekas vairs nebūs pa vecam
Mūsu sarunas sākumā uzzinājām jaunu, un, jāteic, tiešām pārsteidzošu faktu. Pavisam nesen (pagājušajā nedēļā) Ludzas TIC pabeidzis 14 jaunu gājēju maršrutu izstrādāšanu. Un tas vēl nav viss. Tiek plānots, ka tuvākā gada laikā šis maršrutu skaits turpinās pieaugt, un vēl vismaz dubultosies. Apvaicājāmies, kāpēc tik liela uzmanība tiek pievērsta tieši kājāmgājējiem.
Pēc L. Kondrātes stāstītā, tas, ka tuvākajā laikā interese tieši par gājēju maršrutiem strauji pastiprināsies, kļuvis skaidrs jau pirms gada. Taču bēdīgi slavenais Covids, izmainīdams un pārveidodams situāciju tūrisma organizācijā pašos pamatos, deva papildus impulsu, pastiprināti un maksimāli intensīvi nodarboties ar kājnieku maršrutiem, kuri, pēc visa spriežot, uz ilgu laiku kļūs noteicošie un populārākie.
Kā sacīja Līga:- “Vīruss tūrisma saimniecību sagrieza ar kājām gaisā, un pilnīgi izmainīja darba veidu un apstākļus. Pašlaik var droši sacīt, ka tūrisma industrija ir piedzīvojusi lielas, un šķiet, ka dažās savās nozarēs arī neatgriezeniskas pārmaiņas. Katrā ziņā ir skaidrs, ka pat tad, kad vīruss atkāpsies, strādāt kā agrāk vairs nevarēs. Tieši tāpēc, jo ātrāk piemērosimies jaunajai situācijai, jo vairāk iespēju izdzīvot un iespēju robežās attīstīties.”
Takas – tas ir aktuāli
Kāpēc tad jaunie apstākļi tik ļoti pieprasa kājnieku maršrutus? Pirmkārt, jau pirms vīrusa plosīšanās interese par pārvietošanos kājām pieauga gan Latvijā, gan visā pasaulē. Otrkārt – vīruss principā ir likvidējis lielo grupu tūrismu, uz kurām agrāk pamatā bija orientēti tūrisma pakalpojumu sniedzēji. Pašreizējos apstākļos vienīgais reālais tūrisms, par kuru var runāt, ir individuālais, vai arī ģimeņu tūrisms. Un tieši atsevišķi cilvēki vai mazas grupiņas vislabprātāk pārvietojas ar kājām. Tā ka kājāmgājēju tūristu skaits pieaugs. Taču līdz ar skaita pieaugšanu, noteikti palielināsies diference pašu tūristu fiziskajās iespējās. Arī tāpēc jāizstrādā vairāk maršrutu, lai tos piemērotu katra konkrētā cilvēka ( vai ģimenes) varēšanai, un katram varētu piedāvāt maršrutu viņa spēju ietvaros.
Vispār, stāstot par kājnieku maršrutiem vispār, noteikti nevar nepieminēt populārākās dabas takas Latvijā, kuras skaidri pierāda, ka interese par ceļošanu kājām strauji pieaug. Šeit pirmām kārtām jāmin tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” izveidotās Jūrtaka un Mežtaka, kuras ir veidotas kā Eiropas garo tūrisma kājāmgājēju maršrutu daļas. Jūrtaka sniedzas no Nidas Lietuvā, līdz pat Tallinai, savukārt Mežtaka – no Rīgas līdz Tallinai. Abu taku apmeklētāju skaits skaitāms desmitos tūkstošu, un ar katru gadu pieaug. Drīz šim abām ļoti populārajām takām pievienosies arī trešā – tīri latgaliskā Ezertaka. Kā pastāstīja L. Kondrāte, takas maršruts kartē ir jau izlikts. Tas izveidots astotnieka veidā, ar Rāznas, Lubānas un Ežereru nosacītajā centrā. Kopumā taka vīsies cauri teju visiem Latgales novadiem, sākot no Viļakas, pašos Ziemeļos, līdz pat Daugavai dienvidos. Pašlaik aktīvi tiek meklēti kādi projekti, pateicoties kuriem būtu iespējams iezīmēto maršrutu labiekārtot dabā, lai to varētu sākt piedāvāt apmeklētājiem. Cerēsim, ka finanšu meklējumi neieilgs, un arī jaunā Ezertaka kļūs populāra, un tiks pievienota starptautiskajam taku tīklam. Taču atgriezīsimies pašu mājās, lai uzzinātu, kā ar mazāku maršrutu veidošanu veicies Ludzas tuvumā.
No 3 līdz 30 kilometriem
Stāsts par jaunajiem maršrutiem laikam jāiesāk ar to nosaukumiem. Atšķirībā no dabas takām, jaunizveidotie maršruti ieguvuši pastaigu taku nosaukumu. Kur slēpjas atšķirība? Dabas takas parasti ir orientētas uz kādiem konkrētiem dabas un kultūrvēstures ievērojamiem objektiem. Kā piemēru mūsu pašu apkaimē te var minēt šogad jaunizveidoto dabas taku uz šī gada galveno ģeoobjektu – Rundēnu Velna dobi. Pastaigu maršrutos galvenā piedāvātā vērtība ir vizuālā ainava un gājēja aktīva veselības uzlabošana ejot. Lielākais ieguvums no tām ir dažādu biotopu- dabisku pļavu, zālāju, mežu, purvu, smiltāju utt., objektu un cilvēku iepazīšana un baudīšana, laiks sev, būšana kopā ar ģimeni, pieredzējums un īpašas sajūtas. Te vēl varētu pieminēt, ka izņemot gadījumus, kad taka īpaši veidota piedzīvojumu meklētājiem un adrenalīna cienītājiem- Piedzīvojumu trases, pastaigu taka ir vieglāk veicama, bieži vien ari kā dabas taka. Bez šaubām, grūtību pakāpe, kā arī maršrutu garums krietni atšķiras, un svārstās no 3 līdz pat 30 kilometriem. Kur tie atrodas? Šobrīd pārsvarā tiešā Ludzas tuvumā. Par to izstrādāšanu runājot, jāteic, ka maršruti atrodas dažādās gatavības pakāpēs. Sākumā maršruts ir iziets dabā un iezīmēts kartē. Lai varētu runāt par to, ka maršruta veidošana ir pabeigta, vēl nepieciešams maršruta trasi marķēt, saskaņot un labiekārtot. Pats pēdējais punkts jauno maršrutu veidotājiem sagādā visvairāk galvas sāpju, jo pat gadījumos, ja no visa iecerētā maršruta kaut vai 50 metri takas ved caur privātīpašumā esošu zemi, nepieciešama zemes īpašnieka atļauja, lai maršrutu varētu izmantot. Stāvoklis kļūst sevišķi sarežģīts, ja paredzētais maršruts šķērso vairāku saimnieku īpašumus. Gadās, ka veseli seši zemes saimnieki ir ar mieru, ka tūristi šķērso viņa zemi, bet viens vienīgs ietiepjas, un saka “nē”, līdz ar to pašu padarot maršrutu neizmantojamu. Tieši šī iemesla dēļ TIC darbinieki pūlās maršrutus veidot tā, lai tie pēc iespējas vestu tikai pa pašvaldībai piederošiem ceļiem – gan jaunākiem, gan krietni seniem.
No pašlaik izstrādātajiem 14 maršrutiem tādi ir 8. Tātad – jau šodien jūs varat doties ceļā pa šādām pastaigu takām – Apkārt Lielajam Ludzas ezeram, Blontu – Pildas muižas maršrutā, Čodaranu- Skredeļu maršrutā, Utičevas lokā, Kristužānu lokā, Ludzas Mazā ezera lokā, apkārt Dūnakļu ezeram un vairākos Garbaru apļos. Te nu jāteic, ka gaidāmie Ziemassvētki, kuros šoreiz izpaliks ciemošanās, ir tīri piemērots laiks, lai kļūtu par šo maršrutu pirmajiem apmeklētājiem un izkustinātu kājas-un iepazītu Ludzas apkārtni.
Tā ka, ja laiks atļaus – droši dodaties ģimeniskā svētku pārgājienā.
Par to, kur īsti maršruts atrodas, un kurp ved, varat iegūt ziņas Ludzas TIC. Kaut gan iespējams daudz ērtāks variants – visu maršrutu kartes jūs varēsiet apskatīt interneta mājaslapā www.visitludza.lv, kur tās tiks ievietotas vēl pirms Ziemassvētkiem.
Bet jau šobrīd visas pastaigu takas var atrast vienuviet šeit- Pastaigu takas Ludzā un apkārtnē.
Vēl, stāstot par jauno pastaigas maršrutu veidošanu, jāpiebilst, ka Ludzas TIC šajā darbā nav vienpatņi. Tikpat aktīvi jaunus maršrutus izstrādā Kārsavas un Ciblas un Zilupes novados. Nākošais etaps maršrutu veidošanā būs sadarbība, tos apvienojot, un izveidojot kopēju maršrutu tīklu visa, nākotnē paredzētā jaunā, apvienotā Ludzas novada teritorijā. Tā ka var sacīt, ka tūrisma jomā apvienošanās notiks ātrāk, nekā oficiāli paredzēts. Jau pašlaik Ludzas TIC daudz strādā kopīgi ar Ciblas tūrisma speciālistiem, par ko liecina jau pirmais, kopīgi izstrādātais trīs pilskalnu maršruts, kā arī maršruti no Blontiem uz Pildu, Lielā Ludzas ezera un no Čodarānu dzirnavām uz Ludzas pusi. Tam sekos jaunas takas Istras, Nirzas un Pasienes pusē.
Īsāk sakot – sadarbība ir sākusies, un tikai vērsīsies plašumā. Apkārt Latgales Ezertakai pletīsies vesels tīkls ar vietējiem maršrutiem gājējiem.
Būsim atsaucīgāki
Tomēr, lai cik laba būtu sadarbība tūrisma speciālistu starpā, ar to vien lieliska tūrisma produkta radīšanai būs par maz, ja pietrūks atsaucības un atbalsta arī no parastiem cilvēkiem, kuri ar tūrismu (vismaz pagaidām), nav saistīti. Par to, ka maršrutu galīga izveidošana un ekspluatācija atkarīga no zemes īpašnieku labās gribas, jau minējām. Gribētos cerēt, ka mūsu pusē privātīpašnieki būs arī vienlaicīgi patrioti, un viņiem šīs labās gribas netrūks. Taču iespējas palīdzēt tūrisma attīstībai, vienlaicīgi reklamējot gan visu Latgali, gan savu māju vai sētu, ir arī citiem cilvēkiem. Lieta tā, ka pašlaik ļoti aktuāls un moderns kļūst specializētais tūrisms, kura piekopējiem visbūtiskākās ir oriģinālas un citur nebaudāmas emocijas un iespaidi. Un tieši šis ir lauciņš, kurā pilnīgi negaidīti var izrādīties noderīgs jebkurš cilvēks un jebkura viņa aizraušanās un zināšanas. Vai nu tā būtu kāda interesanta kolekcija (sākot no sērkociņu kārbiņām, etiķetēm un beidzot ar savdabīgām piepēm) , vai tā būtu prasme cept garšīgas bulciņas, vai tie būtu kādi interesanti stāsti par apkārtnē esošajiem objektiem, vai, (pavisam ideāli!) tas būtu bitenieks vai mājražotājs, kurš gatavs iepazīstināt ar savu darbu un sniegt meistarklasi. Vai arī jums ir bagātīgs puķu,garšaugu vai augļu dārzs, par kuru kopšanu un šķirņu kolekciju variet pastāstīt. Vai dzīvnieku aploks, kas ļoti patiktu bērniem. Varbūt tīri vienkārši jūs būtu ar mieru ļaut kādam ceļiniekam atpūsties sev piederošā īpašumā, vai arī esiet ar mieru ieturēt ar to kopīgu maltīti – viss minētais tūristus patiešām dziļi interesē un piesaista. Tāpēc, ja jums ir jel kas no iepriekš minētā, un nav dziļu un principiālu iebildumu reizi pa reizei tikties ar kādu nepazīstamu cilvēku, lūdzu, sazinieties ar Līgu Kondrāti pa telefonu 29467925. Varbūt, ka tieši jūsu māja kļūs par maršruta “naglu”, savukārt jūs paši arī nepaliksiet zaudētājos. Padomājiet par šo iespēju, un atsaucieties! Galvenais, nevajag sirgt ar lieku kautrību – tūristiem dziļi interesanta var būt pat jums absolūti dziļi pierasta rutīnas nodarbe, kā siena pļaušana, govs slaukšana, zemeņu lasīšana vai vienkārši tējas dzeršana lapenē.
Tuvāki un tālāki plāni
Stāstot par konkrētiem nākotnes plāniem, Līga pastāstīja, ka nākamajā sezonā iecerēts katru mēnesi organizēt kādu speciālu pasākumu, kā, sacīsim meža dienu, ūdens dienu, pļavas dienu vai maizes dienu. Ka šādi pasākumi ir saistoši un interesanti, apliecināja šogad Briģu pagasta kūdras purvā organizētā Purva diena, kura guva patiešām lielu atsaucību, un pierādīja, ka ir vērts turpināt darbību arī šādā specializēto dienu veidā.
Taču pašlaik pirmā rūpe TIC darbiniekiem ir ne tik daudz par tūristiem, kā par pašiem ludzāniešiem, lai viņiem gaidāmos Ziemassvētkus padarītu kaut drusku krāsainākus un atraktīvākus. Šajā ziņā jau minējām, ka ir iespēja atklāt sev jaunveidotos pastaigu maršrutus. Vēl varam atgādināt, ka TIC joprojām piedāvā spēli, kura saistīta ar pilsētas iepazīšanu “Road games”. Ja jums ir viedtālrunis un svētkos laba oma un vēlme doties svaigā gaisā nelielā pastaigā – tā ir iespēja tieši jums.
Ludzāniešiem, izrādās, būs vēl kāda iespēja Ziemassvētkos drusku izklaidēties. Proti – no 21. datuma Martišos būs atvērta maza bet simpātiska Ziemassvētku pilsētiņa, kurā būs iespējams nofotografēties, sastapt kādu trolli Grinču, rūķi, Sniega karalieni vai pat pašu Ziemassvētku vecīti. Tiesa, lai ievērotu noteiktās drošības prasības un izvairītos no pulcēšanās, ģimenēm par savu iecerēto vizīti nepieciešams iepriekš paziņot pa telefonu 28622570 Rutai. Tātad – iespējas kaut drusku izbaudīt Ziemassvētku atmosfēru ārpus dzīvokļa četrām sienām būs visiem. Lai veicas tās arī izmantot! Gaiša prieka pilnus svētkus!
