Izskanējis ilgi gaidītais un gatavotais festivāls “Latvju bērni danci veda”

Izskanējis un izdejots ilgi gaidītais un gatavotais festivāls “Latvju bērni danci veda”. Tas ir Valsts Izglītības un satura centra valsts mēroga tradicionālais pasākums, kas tiek rīkots periodā starp skolēnu Dziesmu un deju svētkiem. Festivālā nenotiek skate, kolektīvi netiek vērtēti, bet katrs deju kolektīvs šim sarīkojumam rūpīgi gatavojas, jo katrs deju apriņķis iestudē savu programmu. To apliecināja arī Ludzas festivāla dalībnieku sniegums ielu koncertos un lielkoncertā.

Ludzas Bērnu un jauniešu centrs vairākus gadus gaidīja iespēju organizēt festivālu Ludzā. Mūsu pilsētiņai tas bija liels izaicinājums – sarīkot tik vērienīgu pasākumu. Pilsētā ir nepilni 9 tūkstoši iedzīvotāju, bet viesu skaits festivāla dienās – gandrīz 5000. Bija jādomā par dejotāju izmitināšanu, paēdināšanu, transporta novietošanu. BJC direktorei Eleonorai Obrumānei bija šī festivāla koordinatore: — Tāds darbu var paveikt vienīgi tad, ja visi strādā kopā. Un mums tas izdevās. Festivāla sagatavošanā iesaistījās desmitiem cilvēku, jo katrs šķietams sīkums te irsvarīgs: cik sakopta pilsēta, kā kolektīvu sagaida, kur novieto autobusu, cik garšīgas ir pusdienas, vai tiek ievērots plānotais laika sadalījums, vai visiem sagatavotas dāvaniņas vai ir pietiekams skaits tualešu…

Vissvarīgākais, protams, ir katra deju kolektīva iespēja sevi parādīt, iekļauties kopējā programmā un būt pamanītam. Stāsta koncerta režisore Marika Čerņavska: — Lielkoncerts bija īpašs ar to, ka visa trīs stundas garā deju pogramma bija ietverta pasakas “Eža kazociņš” sižetā, ko sešās aktieru intermēdijās starp novadu deju programmām izspēlēja mūsu BJC pulciņu — teātra studijas “Pepilota”, kustību teātra un deju studijas “Fouette”– bērni un jaunieši.

Kā scenogrāfijas elements, kas palīdzēja ātri pārveidot lielās estrādes izskatu un iezīmēt dažādas darbības vietas, tika izmantotas garas koka nūjas: lielkoncerta sākumā no tām tika veidota māja, kur uzaug mazais ežulis, pēc tam šīs pašas nūjas pārtop par mežu un laidara vārtiem, vēl vēlāk par šķēpiem, kas nelaiž mazo Ežuli pilī. Rotātas ar baltām lentām, nūjas iezīmē skaistos pils gaiteņus, pa kuriem pastaigājas princese un Ežulis, un visbeidzot, kad viss ir laimīgi beidzies un pilī tiek rīkota balle, nūjas pārtop par krāsainiem karogiem, kas izdaiļo balles norises vietu. Visas Ludzas deju apriņķa dejas tika izvēlētas un iestudētas tā, lai izceltu un virzītu uz priekšu pasakas darbību, bet arī vairākas citu novadu deju programmas ideāli iekļāvās sižetā: piemēram, tieši pirms ainas, kurā karalis uzjāj ar zirgu un apmaldās mežā, Rēzeknes pilsēta savu programmu noslēdza ar deju “Rikšiem bērīt’ es palaidu”, pirms ainas “Laiks gulēt” tika dejota tematiski iederīgā deja “Ar labu nakti”, savukārt pirms paša lielkoncerta fināla, pils balles, krāšņu un dejotāju ziņā daudzskaitlisku programmu bija sagatavojis Alūksnes novads. Šķiet, tieši raitais, tematiski savienotais lielkoncerta ritējums, kurā cieši saplūda aktieru tēlojums un deju priekšnesumi, palīdzēja skatītājiem sajusties iesaistītiem koncerta saturā. Lielkoncerta horeogrāfe bija Sarmīte Stapule, koncerta sagatavošanas komandā radoši darbojās Svetlana Rimša un Ruta Zviedre.

Festivālā aktīvi iesaistījās brīvprātīgie: gan pieaugušie, gan bērni, kuri darbojās pilskalnā, ūdens dalīšanas punktos, parkā. Strādāja visas pilsētas izglītības iestādes, pašvaldība, ēdināšanas uzņēmumi, policija, mediķi. Kā vienots, saliedēts un darbīgs kolektīvs darbojās BJC. Neviens neskaitīja darba stundas. Ludzānieši jutās atbildīgi par atbraucējiem, sagaidīja viņus, palīdzēja. Gājiens bija grandiozs: tajā redzējām visus Latgales novadus, vidzemniekus, kurzemniekus. Veselu stundu jaunie dejotāji kā krāšņa upe plūda no pilskalna uz parku.

Jau dienā svētku noskaņu radīja ielu koncerti Ludzā, Kārsavā un Zilupē. Pēc svētkiem saņēmām labas atsauksmes no VISC vadītājas vietnieces Agras Bērziņas, no kolektīvu vadītājiem. Ludza atbraucējiem patika, tā bija lieliska iespēja popularizēt mūsu pilsētu. Pēc svētkiem organizatori izanalizēja paveikto, izteica savus priekšlikumus, kam jāpievērš uzmanība, nākamreiz rīkojot tik lielu pasākumu. Kļūdiņas bija, bet kopumā viss izdevās. Paldies katram, kurš atbalstīja festivālu un palīdzēja tā rīkošanā. Paldies atsaucīgajiem skatītājiem. Ludza izturēja pārbaudījumu un apliecināja, ka var sarīkot valsts mēroga svētkus.

Vairāk bilžu no festivāla “Latvju bērni danci veda” būs skatāmas sadaļā “Foto galerijas” tuvākajā laikā!

Vanda Žulina

Lielāko pasākumu plāns Ludzas novadā 2024

Lielākie gaidāmie pasākumi 2024. gada: 18. maijs              Eiropas muzeju nakts Ludzas Novadpētniecības muzejā; 22. jūnijs              Lielais latgaļu tirgus

Pārgājiens “Iepazīsti Zilupi”

Ludzas novada tūrisma centrs 24.februārī aicina doties ziemas izskaņu pārgājienā iepazīt Zilupes pilsētu un šīs puses darbīgos cilvēkus.  Pārgājienu sāksim pie Zilupes dzelzceļa stacijas ar nelielu ieskatu Zilupes pilsētas vēsturē un tās